Manas piezīmes

Kad uzzināju, ka aspx lapa nevar izmantot masterpage no cita projekta, sajūta bija tāda, ka M$ ir nolaiduši podā visu OOP ideju kā tādu. Tas nav normāli.
Dažas darbības ar reflektoru un tiek iegūts vēlamais rezultāts - izveidota klase projektā, kurā ir kopīgā masterpage, kas extendo System.Web.UI.Page un izdara nepieciešamās lietas, ko parasti veic System.Web.UI.Page pie MasterPageFile uzsetošanas. Atliek citos projektos tikai inheritot no šīs jaunizveidotās klases.
Paldies redgate .Net Reflector, ka Tu esi! Tā kā veicamās darbības notiek ar privātiem mainīgajiem, tad nāk talkā arī reflekcija.
Lai nu kā, varbūt kādam noder...

Kā kāzu vakara vadītāji šie tipāži - aktieri Lauris Dzelzītis un Gundars Silakaktiņš - ir absolūtas nulles. Nevar par vadītājiem būt cilvēki, kuru intelekts ir divas vai trīs reizes mazāks par vidējo kāzu viesu intelektu, bet paši domā, ka ir baisie naži. Negribas nemaz rakstīt visus viņu fail, pieminēšu tik, ka mutes atvērās tad, kad šie izspļāva kaut ko līdzīgu "balva pirmajiem dejotājiem" vēl pirms jaunlaulāto pirmā valša. Gribētos domāt, ka viņi ir slikti tikai kā kāzu vadītāji, bet šaubos, vai man patiktu viņu jociņi arī dzerot aliņu ar draugiem, vienīgi tad varētu tīri labi iesmiet par pašiem klauniem.
Tagad es spēju novērtēt citās kāzās redzētos muzikantus un dažādus vakara vadītājus.
Un fail no manas puses, jo nespēju izdomāt labu risinājumu šai situācijai. :(
Dīdžejs gan bija labs un lika piemērotu mūziku, spēja lasīt publikas vēlmes.
Cerams, ka jaunajam pārim būs selektīva atmiņa un viņi atcerēsies tikai labās lietas... :)

Man bija gods būt par vedējtēvu P. Lediņa un nu jau G. Lediņas kāzās.
Ar to arī viņus apsveicu! :)

Good news, everybody!
One-Hour Premiere Thursday 10pm / 9c.
Beidzot sagaidīts iemīļotā multiplikācijas filmas seriāla turpinājums! :)

Netrafarētu CP autolampiņas izskatās skaiti, bet vienalga nepatīkami...
117km/h - stāsta, ka būs 1 soda punkts un 20Ls. Neko darīt, nav pirmā reize (otrā). Pēc laiciņa atnāk un stāsta, ka tā tomēr ir man pirmā reize un iedošot tikai brīdinājumu. Prieks un laime.
Bet, jau pirms diviem mēnešiem 24. aprīlī atrāvos pēc pilnas programmas par 129km/h. Arī CSDD e-atgādinājumu sistēma aplaimoja ar šī fakta paziņošanu. Laikam tās datubāzes viņiem automašīnās lokālās un netiek pārāk bieži sinhronizētas.
Bet nu ok, braukšu prātīgāk, braukšu...

Šonakt sapņoju, ka sapņoju. Un sapņa sapnī man bija nepieciešams uzzināt kāda vārda tulkojumu angļu valodā. Un sapņa sapnī es to atradu kādā no vārdnīcām. Sapnī pamodies biju izbrīnīts, kad, pārbaudot vārdnīcā, izrādījās, ka tulkojums ir precīzs, kaut arī tādu vārdu iepriekš nezināju.
Pamodies IRL, protams, vairs konkrēto vārdu nevaru atcerēties, visticamāk, ka tas bija kāds random iztēles troksnis, bet uz "b" burta. :)
Vispār ir interesanti sapņot sapnī un apzināties tikai to, ka vienkārši sapņo. Pamostoties no iekšējā sapņa rodas diezgan liela realitātes sajūta. Aizmirsu gan vienā, gan otrā paskatīties uz rokām, stāsta, ka tas skaitoties "kruta", ja to var izdarīt sapnī.
Nez, ko par to visu teiktu šie doktoranti. :))

Rēķina rindu tipu definīcija:

RinduTipi: array of string = (
   "Nomenklatūra", "Teksts", "Atlaide vai pieskaitījums", "Pakalpojums", "Nodaļa", "Spirta zudumi", "Sods");

Interesanti, kādus specgadījumus tik ir nepieciešams izdalīt...

"Dienā sildīt, naktī saldēt, dienā sildīt, naktī saldēt, labu sērsnu pamazām jāaudzē," pie sevis domāja Marts - sērsnu mēnesis. Martam bija tikai viens mērķis - pamazām pamazītiņām no virspuses kausēt balto sniegu dienas saulainajos brīžos, ko naktī, Mēness statiem atspīdot, atkal sasaldēt, ik katru reizi veidojot arvien biezāku un stingrāku sērsnu.
Bērni, Martam atnākot, bažījās par saviem meistardarbiem - trīsbumbu sniegavīriem ar sarkanajiem burkāndeguniem. Dienu no dienas šie brangie vīriņi kļuva tievāki, šķībāki, greizāki, pat biedējošāki! Tomēr drīz vien bērnu prātus pārņēma kas cits. Tie arvien vairāk iesaistījās jaunās rotaļās un spēlēs.
Lielās kupenas, kuras iepriekš nebija ne apejamas, ne caurbrienamas, pārklājās ar stingru cepurīti un kļuva pa virsu pārejamas. Jautrība sita augstu vilni. Bērni varēja sacensties, kurš aizlavierēs pa sērsnu tālāk uz priekšu neielūstot, kurš sniegā izraks dziļākas ejas un lielākus kambarus. Tā tik bija smiešanās, kad kāds ielūza sērsnā līdz padusēm un tam nācās ķepuroties ārā!
Bet Martam tas nepatika.
"Viss darbs vējā!" Marts pukojās.
Marts apņēmās katru dienu kausēt sniegu arvien spēcīgāk, lai naktī varētu sasaldēt daudz cietāku sērsnas kārtu. Bet, ak vai - viņš pārcentās. Uz zemes sērsnas vietā sāka parādīties sniega neapklāti tumši zemes pleķi.
"Ko gan es esmu izdarījis, kā es tā varēju kļūdīties?" Marts sašutis iekliedzās.
Pārdomājis, ko varētu darīt, Marts vērsās pie Februāra lūgdams: "Draugs, Februāri, tu - puteņu mēnesis - lūdzu palīdzi man uzpūšot jaunas kupenas."
"Kas es Tev par draugu," Februāris atbildēja, "Tu mani patrieci, kamēr es vēl nebiju pat trīsdesmit dienas putinājis! Es tev nevaru palīdzēt."
Te pēkšņi, itkā laiski garām iedams, sarunā iejaucās Aprīlis: "Mīļais, Mart, es tev varu palīdzēt. Skaties, kādi man sniega mākoņi, ne sliktāki kā Februārim."
Marts dziļdomīgi nopētīja Aprīli. Mākoņi tiešām viņam bija, lai arī izskatījās mazliet citādāk un ne tik biezi kā Februārim. Bet ko nu darīt, no Februāra palīdzību sagaidīt nebija nemazāko cerību.
"Labi," sacīja Marts, "es tev došu vienu dienu laika, bet pēc tam es turpināšu savu iesākto sērsnu veidošanu."
Sākoties jaunajai 1. Aprīļa dienai, Aprīlis sapulcēja mazu mākonīti, kurš nebija vis sniega mākonis, bet gan lietus mākonis. Lietus lielām siltām pavasara lāsēm - Aprīļa pilieniem - dziedādami, skanēdami nokausēja atlikušo sniegu tik ātri, ka Marts pat attapties nepaspēja.
"April, april!" Iesaucās Aprīlis - sulu mēnesis un turpināja iesākto darbu pie dažādu koku dzīvības sulu atdzīvināšanas.

Google Docs

Cik skaista Dinamo uzvara vispasaules Pī dienā! :)

Draugi saka, ka man draud celibāts līdz mūža galam. Tikai tādēļ, ka vakar diezgan veiksmīgi pokerā gāja. Beidzot plusos! :)

Nomira PC kompis.
Izmantoju laptopu. Tas tāds - 1GHz, 256MB ram.
Visi pārlūki palikuši tik smagi, ka web pārlūkošana nav nekāda bauda.
Atcerējos par kmeleon, kurš man tīk dēļ minimāliskā dizaina (chrome tabu un status bar implementācija ir vispār ūber alles, jo nepaņem necik jaunas ekrāna vietas).
Uzinstalēju un priecājos - viņš lido arī uz šīs dzelžu komplektācijas.
Ja atradīšu, kā piedabūt viņam sinhronizēties ar xmarks, vai sliktākajā gadījumā ar google bookmarks, laime būs pilnīga.
Kaut gan, cik atceros, tad viņu varēja nežēlīgi skriptot. Varbūt būs jāpamēģina kādreiz pašam implementēt sinhronizāciju.

~$ php -r "echo (2.55 + 1.9) * 100, \"\n\";"
445
~$ php -r "echo intval((2.55 + 1.9) * 100), \"\n\";"
444

Pēc tam, kad brālēns piezvanīja un uzaicināja "sagaidīt Jauno gadu", 1. janvāra dienas vidū.
Tieši tās dienas vakarā uzzināju, kur ir Suži.
Joprojām nezinu, kā tur var nokļūt...

P.S. Aizķērusi 10 sekunžu epizode:
http://www.youtube.com/watch?v=GMcuuay-6DI#t=34.

Labākais video spēlētājs, ko esmu lietojis, ir Media Player Classic. Diemžēl oriģinālais Guliverkli projekts, ko uzturēja Gabest, jau sen netiek vairs turpināts.
Divi projekti ir paņēmuši esošās sources un turpina projektus. Viens ir Guliverkli2. Otrs ir Media Player Classic Home Cinema.
Šo otro tad arī izvēlos turpmāk kā savu noklusēto video spēlētāju. Jo viņš izskatās, ka tiek aktīvāk attīstīts, ir pieejama x64 versija, bilde pēc noklusējuma izskatās labāk (skatīt augšējo spēlētāju raksta turpinājuma attēlā). Un ļoti patīk fīča "Remember file position"! :)
Ā, un mainīt spēlētāju man piespieda nevarēšana normāli ielādēt subtitrus! Viņi man rādījās šķībi un teleskopiski (uz teikuma beigām burti samazinās).

Nezināju, tagad zinu.

Man šis bija 2. posms. Joprojām pierādu sevi kā cienīgu svētdienas braucēju.
Šoreiz pārbaudīju Šlesera darbu - asfalts ciets, šoreiz cietāks par maniem ceļgaliem, delnām un elkoņiem. Uzaudzēšu jaunus un tad jau tiksimies atkal! :P
Bet bija interesanti. Tas nekas, ka izbesīja tie, kas bezkaunīgi klusējot no visām malām lien priekšā. Jā es arī varu ātrāk un labāk par to korķi, kas stājas un stumjas pie katras mazākās dubļu peļķes vai smilšu bedres. Nez, laikam labāk patīk dzirdēt man raidītus "paldies", nevis "matj tvaju".