Manas piezīmes

Vakar saēdos citronus nākamajam gadam. Tiesa, viņi bija krietni sasālīti un nāca komplektā ar tekilu. Tā tika pavadīts kursa vakars, kurā es sapratu, ka iedvesmas rakstīt maģistra darbu nav itin nemaz.
Toties šorīt (ap pusvieniem), braucot mājās pamanīju daudz interesantu lietu. Vispirms pārsteidza sastrēgums starp Āgenskalnu un Imantu. Pēc tam pārsteidza tas, ka notiek lieli ceļu uzlabošanas darbi Liepājas apvedceļam (tā rezultātā autobuss brauca caur Jūrmalu). Un tad vēl sastrēgums uz Jūrmalas šosejas Rīgas virzienā. Bet tāds nopietns. Nezinu, kur sākās, bet beidzās apmēram pie pagrieziena uz Piņķiem.
Kur gan vidusmēra latvietim jātešās sestdienas dienā?
Pārnākot mājās, no pasta kastītes izņēmu divus žurnālus - "Ilustrēto vēsturi", kuru esmu pasūtījis un celefāna kulītē iepakotu žurnālu "Leģendas". Otro gan neesmu pasūtījis, bet uzlīme uz celefāna kulītes viennozīmīgi norāda mani kā adresātu. Patīkami. Varbūt atsūtīts, kā bonuss uzticīgam Ilustrētās zinātnes un Ilustrētās vēstures abonētājam, vai arī ticamāk vienkārši kā reklāmas triks. Lai nu kā, patīkami.
Vēl patīkami lasīt, ka Gudele ir atkāpusies no amata. Ja neatkāptos, tā būtu spļaušana tautas sejā.
Varbūt šajā Dievzemītē nav nemaz tik slikti dzīvot. Vienīgā negatīvā ziņa bija sastrēgumi, bet es domāju atklāt velosezonu, un kā zināms, tad pagaidām sastrēgumi uz velosipēdistiem neattiecas.
;)

Pirmdienas rītā laika apstākļi šķita ne pārāk piemēroti tam, lai uz darbu dotos ar velosipēdu, bet arī ne pārāk nepiemēroti. Arī weather.com rādīja samērā siltu, bez nokrišņiem gaidāmus laika apstākļus dienas garumā. Nākamā diena gan tika prognozēta jau vēsāka un ar lietus veida nokrišņiem.
Lai nokļūtu darbā, pirmajā brīdī nosliecos par labu tomēr sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Bet, tā kā pārāk ilgi aizklausījos Pana Klekša ikrīta muldēšanu, tad autobuss pamanījās aiziet man gar degunu. Nākamo gaidīt 30 min nevēlējos, jo tādā gadījumā ierastos darbā mazliet nepieklājīgi vēlu. Sēdos vien uz sava velosipēda un nonācu darbā samērā laicīgi (priekš manis).
Tā kā vakarā ievilkās pasēdēšana korporācijā, tad vakarā uz mājām tā arī nedevos. Tiesa, ar bažām gaidot nākamo dienu, apzinoties, ka esmu īso piedurkņu krekliņā, bez jakas un sandalēs.
No rīta aizdevos uz un no lekcijas ar velosipēdu. Tālāk uz darbu jau devos ar trolejbusu. Cilvēki varbūt arī mazliet dīvaini atskatījās, bet kam gan tas rūp? :)
Vakarā, dodoties prom no darba uz Tango deju nodarbībām, līņāja mazs lietutiņš. Nav pārāk patīkami, bet paskatoties debesīs konstatēju, ka pa nodarbību laiku mākoņi vairāk vai mazāk paklīdīs un ietves jau būs apžuvušas. Tieši tā arī bija.
Nepatīkamus mirkļus sagādāja Piņķu mikroautobuss 22:10, kurš vai nu bija aizgājis krietni pirms paredzētā laika, vai negāja vispār. Par laimi ap 22:20 gāja Skultes autobuss, kurš gan neiegriežas pašos Piņķos, bet gan iet tiem garām. Ja jāizvēlas - gaidīt nākošo autobusu pēc 40 min vai nosoļot apmēram 1 km, tad izvēlos otro variantu.
Šodien dzīvs esmu, iesnu nav. Galvenais ir pareizā attieksme un ieskaidrot sev, ka laiciņš tomēr ir patīkams un sliktākajā gadījumā atspirdzinošs, un, ka pavasara lietutiņš pēc noklusējuma ir silts.

Laiciņš super. Parādās pirmie "miņiki". Vēl tā bailīgi un reti, bet nedomāju, ka paies ilgs laiks, līdz būs pilnas ielas acis priecējošu jaunuvju. ;)