Manas piezīmes

Vakar saēdos citronus nākamajam gadam. Tiesa, viņi bija krietni sasālīti un nāca komplektā ar tekilu. Tā tika pavadīts kursa vakars, kurā es sapratu, ka iedvesmas rakstīt maģistra darbu nav itin nemaz.
Toties šorīt (ap pusvieniem), braucot mājās pamanīju daudz interesantu lietu. Vispirms pārsteidza sastrēgums starp Āgenskalnu un Imantu. Pēc tam pārsteidza tas, ka notiek lieli ceļu uzlabošanas darbi Liepājas apvedceļam (tā rezultātā autobuss brauca caur Jūrmalu). Un tad vēl sastrēgums uz Jūrmalas šosejas Rīgas virzienā. Bet tāds nopietns. Nezinu, kur sākās, bet beidzās apmēram pie pagrieziena uz Piņķiem.
Kur gan vidusmēra latvietim jātešās sestdienas dienā?
Pārnākot mājās, no pasta kastītes izņēmu divus žurnālus - "Ilustrēto vēsturi", kuru esmu pasūtījis un celefāna kulītē iepakotu žurnālu "Leģendas". Otro gan neesmu pasūtījis, bet uzlīme uz celefāna kulītes viennozīmīgi norāda mani kā adresātu. Patīkami. Varbūt atsūtīts, kā bonuss uzticīgam Ilustrētās zinātnes un Ilustrētās vēstures abonētājam, vai arī ticamāk vienkārši kā reklāmas triks. Lai nu kā, patīkami.
Vēl patīkami lasīt, ka Gudele ir atkāpusies no amata. Ja neatkāptos, tā būtu spļaušana tautas sejā.
Varbūt šajā Dievzemītē nav nemaz tik slikti dzīvot. Vienīgā negatīvā ziņa bija sastrēgumi, bet es domāju atklāt velosezonu, un kā zināms, tad pagaidām sastrēgumi uz velosipēdistiem neattiecas.
;)

Vakar bija vajadzība nokļūt lekcijā ap 16:30. Ap 16:00 iekāpu sabiedriskajā transporta līdzeklī - trolejbusā, kurš pa Valdemāra ielu un pēc tam pa Raiņa bulvāri dodas man vajadzīgajā virzienā. Paliels bija mans pārsteigums par sastrēgumiem, kas valda Rīgā dienas vidū. Parasti vakaros sastrēgums ir tikai uz Valdemāra ielas, šoreiz pilns bija arī Raiņa bulvāris. Izkāpu pie Brīvības pieminekļa. Ja nelīņātu lietiņš, droši vien to būtu darījis jau ātrāk. Rezultātā angļu valodas lekciju nokavēju par kādām 20 minūtēm. Bet veiksmīgi paspēju uz čekpointu.

Nez, kur gan tie visi cilvēki dodas? Vai jāstrādā nemaz nav?