Manas piezīmes

Man šis bija 2. posms. Joprojām pierādu sevi kā cienīgu svētdienas braucēju.
Šoreiz pārbaudīju Šlesera darbu - asfalts ciets, šoreiz cietāks par maniem ceļgaliem, delnām un elkoņiem. Uzaudzēšu jaunus un tad jau tiksimies atkal! :P
Bet bija interesanti. Tas nekas, ka izbesīja tie, kas bezkaunīgi klusējot no visām malām lien priekšā. Jā es arī varu ātrāk un labāk par to korķi, kas stājas un stumjas pie katras mazākās dubļu peļķes vai smilšu bedres. Nez, laikam labāk patīk dzirdēt man raidītus "paldies", nevis "matj tvaju".

Šodien sēdēšana man baudījumu nesagādāja, jo vakar pēc Jura dienas atzīmēšanas neveiksmīgā kārtā pa pāli atsitu astes kaulu. Nejautāt kā! Rezultātā laiski atzvelties krēslā nevaru, vajag sēdēt mazliet pieliecoties uz priekšu. Sabiedriskā transporta sēžamvietas arī nav nekāda "medus maize" manai pakaļai.
Turpmāk apņemos nedzert tik daudz.